Kad pasaulē nāk topošais futbolists

mazais-futbolists

Mūsu dzīves ir ļoti interesantas, nekad nevar paredzēt divus soļus uz priekšu. Lai kā mēs gribētu visu saplānot, bieži vien nākas veikt korekcijas savos plānos. Cilvēkiem, kuri ir gana elastīgi, šādas izmaiņas nenodara lielu skādi, taču daudziem tas sagādā pat ļoti daudz nepatīkamu emociju. Paldies dievam, man ir paveicies ar līdzcilvēkiem, jo mēs pret dažādiem augstāko spēku radītiem pārbaudījumiem izturamies ar pateicību un prieku, jo patiesībā taču mūsu dzīvē tāpat viss notiek uz labu.

Atceros pagājušā gada vasaru, kad apmeklēju dažādas futbola spēles Skonto stadionā. Šoreiz gan biju skatītāju rindās, jo nebiju atguvies no traumas, tāpēc pāris reižu paņēmu arī savu māsu ar viņas vīru līdzi, lai izbauda kā tas ir – skatīties spēli klātienē un no sirds just līdzi mūsu futbola izlasei vai kādam no sporta klubiem. Tā kā māsa bija gaidībās, tad viņa šīs spēles izbaudīja mierīgi, kamēr viņas vīrs brīžiem leca kājās un tāpat kā lielākā daļa skatītāju – gribēja parādīt, ka labāk zina, kā spēlēt.

Viena šāda apmeklēta spēle mums bija īpaša. 2016.gada 10.oktobrī laikā, kad mūsu izlase spēlēja pret Ungāriju, pamanīju, ka mana māsa brīžiem nemierīgi kustas. Zināju, ka drīz jau viņai vajadzēja doties uz dzemdību namu, bet, lai viņa mājās negarlaikotos, kamēr vīrs strādā, aicināju līdzi uz spēli. Pajautāju, vai viņai ir auksti, bet viņa man atteica, ka viņasprāt, tuvojas dzemdības, taču droša viņa nebija. Man tā ir sveša joma, jautāju, ka varbūt jāskatās, kur ir tuvākā ultrasonogrāfija Rīgā, ja viņai bija nemierīgs prāts un mazulis par daudz spārdījās. Gluži vai juzdams līdzi futbolistiem.

Māsa smejot teica, ka diez vai viņai tagad nepieciešami ultrasonogrāfijas pakalpojumi, visticamāk, viņas mazais futbolists gatavojās nākt pasaulē. Tā nu mēs to spēli nenoskatījāmies līdz galam, jo biju pagalam satraucies un gribēju māsu aizvest drošībā uz tuvāko dzemdību namu. Pa ceļam ievedu viņu mājās, lai viņa paņemtu nepieciešamās mantas, un vedu uz Rīgas dzemdību namu. Kamēr es satraucies viņu vedu, māsa mierīgi piezvanīja vīram, lai pateiktu, kurp dodas.

Kad nogādāju viņu nepieciešamajā vietā, tālāk jau par viņu rūpes uzņēmās ārsti, kā arī mana māsa bija sarunājusi ar vīru, ka viņš būs klāt. Man, savukārt, vairs prāts nenesās uz futbola spēles baudīšanu, turklāt spēle jau bija arī beigusies ar ne pārāk iepriecinošu rezultātu: mūsu izlase zaudēja. Tā vietā es devos uz tuvāko bērnu veikalu un sapirku topošajam futbolistam dažas mantas ar futbola tēmu: kā nekā, tieši ar šo sporta veidu viņš turpmāk būs saistīts! Visu vasaru viņš juta līdzi dažādiem futbolistiem kopā ar mammu, un pasaulē arī sāka pieteikties tieši futbola spēles laikā. Tieši tā jau arī mums rodas jaunā sportistu paaudze.