Sportā traumas ir realitāte

sporta trauma

Lai gan futbols droši vien nav to traumatiskāko sporta veidu saraksta augšgalā, tajā vienalga ir augsts traumu risks, jo tas ir komandas un kontakta sporta veids, tajā tiek izmantota bumba, kas lido ar lielu ātrumu. Un regulāri taču dzirdam, ka kādam spēlētājam jāveic operācija vai pat jāizlaiž sezona traumu dēļ.

Iesaistoties sportā, jāsaprot, ka no traumām neviens nav pasargāts. Tās var gan būt tādas, kas pēc tam apgrūtina pilnvērtīgu atgriešanos sporta apritē, jo skar konkrētajam sporta veidam nozīmīgas ķermeņa daļas, kā arī vairāk estētiska rakstura traumas, ko var labot plastiskā ķirurģija.

Lai gan spēlētāji izmanto drošības aprīkojumu, ievēro arī spēles noteikumus, vienalga sadursmes un spēka cīņa komandu sportā ir neizbēgama. Tas ir viens no elementem, kas patīk skatītājiem. Tāpēc sportisti attīsta savas iemaņas un prasmes vispārīgi un daudzpusīgi, vairo fizisko sagatavotību un spēku, jo ne tikai ātrums, bet arī spēja spēka cīņā uzveikt pretinieku ir būtiska.

Ja neesi gatavs traumām, tad sportā nav, ko darīt. Ja bail, ka sāpēs, ka būs grūti, ka būs sevi nemitīgi jāpārvar, tad tā nav īstā nodarbe, ko izvēlēties. Panākumi sportā vienmēr nāk caur sviedriem, asarām, sasitumiem, nogurumu, bet galu galā arī spēju būt labākiem kā pretinieks.

Sportistiem traumu rezultātā tomēr tiek sniegta profesionālākā un ātrākā medicīniskā palīdzība, vajadzības gadījuma izmantota plastiskā ķirurģija, fizioterapija, notiek uzraudzīts atveseļošanās process, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvak varētu atgriezties ierindā.

Sportisti, kuri ieguvuši pasaules slavu un fanu mīlestību, jau ir nopelnījuši tik daudz naudas, ka var atļauties savā labā izmantot pašus jaunākos medicīnas sasniegumus, viņiem pa kabatai ir plastiskā ķirurģija, labākās ārstniecības iestādes un privātās klīnikas, kur viņi saņem labāko iespējamo palīdzību. Ķermenis ir viņu darba instruments, tāpēc tas ir jāuzrauga, jākopj un jāsaudzē. Bet tas nedod iespēju izvairīties no traumām.

Spēles laukumā nedrīkst baidīties savainoties, jo citādi panākumi izpaliek. Un tad vairs nekam nav jēgas.